Pietiek uz pāris stundām atstāt pilsētu, lai visvisādi cunduri tur notiktos, un atgriežoties lasu: Šobrīd starp Latvijas Luterisko baznīcu un Romas Katoļu baznīcu norisinās sarunas, kuru iznākumā Latvijas Luteriskā baznīca varētu pievienoties Romas Katoļu baznīcai, svētdien vēstīja LTV raidījums „De facto”. Man jau šķiet, ka tā kārtējā mediju pīle. Этого не может быть никогда, потому, что не может быть никогда - pārāk atšķirīgi uzskati uz pašām pamatvērtībām. No vienas puses, 2000 gadus uzturēta vairāk vai mazāk nemainīga tradīcija, no otras puses - Rakstu traktējuma un rituālu nemitīga maiņa, pakārtojot tos ikdienas dzīves laicīgās modes tendencēm (dažkārt pat šķiet, ka luterāņu gadījumā grūti runāt par Baznīcu kā garīgu un laicīgu sistēmu, bet drīzāk par visai haotisku ļaužu ticējumu un uzskatu kopumu, kur katram viedoklis "kā labāk"). Maksimālais, kas var notikt, manuprāt ir augstāko hierarhu kopīga kafijas iemalkošana un šādas tādas sadarbības laicīgā plānā saskaņošana. Protams, arī šāda kafijas iedzeršana vēl necik sen nebija iedomājama, taču pasniegt to aš kā "apvienošanos", šķiet, būtu pārspīlēti. Visnotaļ šaubos, vai maz iespējama vietējās Baznīcas likvidēšana un uniātiem vai anglikāņiem līdzīga veidojuma izveidošana. Jebšu Pujāts sācis jukt prātā (cilvēks jau vien ir, pie tam laicīgā ziņā ne visai intelektuāls)? Vismaz man bija interesanti aizvakar Kurzemes pusē misē piefiksēt mazu niansi, ka aizlūgumā piemin "mūsu bīskapu" un uzreiz "mūsu pāvestu", nepieminot starp abiem šiem hierarhiem esošo "mūsu kardinālu"...