Kaut arī pēc kara Latvijas _ lauksaimniecības kultūra gājusi uz priekšu, tad tomēr klimatisko un arī citu apstākļu dēļ vietējās ražas nesedz patēriņu, un importētie graudu daudzumi dažbrīd sasniedz ievērojamus apmērus. (..) Bet arī tad, ja Latvijā labību ražas sasniegtu iekšējam patēriņam vajadzīgo normu, līdz dažu jautājumu nokārtošanai (iekšējā labības tirdzniecība) imports joprojām turpinātos. Pašlaik šai zinā stāvoklis ir neapskaužams. Dzirnavnieki labprāt izlieto importēto labību, jo tās šķirnes ir vienādas, kamēr vietējā labība kaltētavu trūkuma un arī nepietiekošas šķirošanas dēj ir nevienāda, salasīta. Arī citādā zinā mūsu iekšzemes labība paliek pakal ievestiem graudiem. Pasaules labības tirgū pašlaik lielu vērību sāk piegriezt graudu ķīmiskam sastāvam, dodot priekšroku maziem, sausā klimatā augušiem kviešu u. c. labību graudiem, kas satur ievērojami vairāk olbaltuma vielas — proteīna. (..) kviešu audzēšanas rajoni pamazām pārvietojas uz apgabaliem ar kontinentālu klimatu, jo tie dodot augstvērtīgākus graudus. Agrāk tam nav piegriezta pietiekoša vērība. Nemaz jau nerunājot par pagājušo gadsimteni, vēl īsi priekš kara kontinentālo apgabalu cietie, mazie graudi vērtēti zemāk par mitrākos, piejūru apgabalos augušo kviešu graudiem. Kopš dzirnavu attīstības technikā sācies ķīmiskais periods (agrākā mēchaniskā vieta) sausiem graudiem dod priekšroku, un lietpratēji paredz, ka šis apstāklis var ietekmēt visu labību audzēšanas ģeogrāfiju. Latvijas klimatiskie apstākli, īpaši pēdējos gados, bijuši pavisam neizdevīgi augstvērtīgas labības ražošanai. Un ja no dzirnavnieku aprindām atskan žēlošanās, ka vietējās labības piecepums ir daudz niecīgāks nekā importētās labības, tad šis novērojums ir izskaidrojams ar augšā minētiem faktiem. (..) Latvijas ražas pēdējos divos gados, salīdzinot ar 1925. g., ir caurmērā samazinājušās. (..) Kas attiecas uz labību importu, tad interesanti vēl atzīmēt valstis, kas ņem dalību Latvijas apgādāšanā ar graudiem. Tās ir: Vācija, PSRS, ZAS valstis, Dānija, Polija u. c. Pēdējos gados tomēr arī šai ziņā ir notikušas interesantas pārmaiņas: PSRS sāk noteikti izspiest pārējās valstis no mūsu tirgus. Kā to rāda sekojošā tabula, PSRS imports Latvijā, salīdzinot ar 1925. g., ir ievērojami audzis, neskatoties uz tanī pašā laikā notikušo labības importa vispārējo samazināšanos. (..) Tā tad, ja 1925. g. PSRS piedalījās augšējā tabulā apzīmēto labību importā ar 14,8%, tad 1926. g. šīs valsts tiesa kopējā labību importā bija 26,3%, bet 1927. g. jau veselus 40,4%. (..) Pilnīgi vaļsirdīgi runājot, vietējā labība pašlaik ļoti maz ietekme tirgu Visus liekos daudzumus lauksaimnieki izbaro kustoņiem: iekuļ mazāk — izbaro, iekuļ vairāk — arī izbaro. (..) Mūsu labības tirdzniecības problēma īstenībā sastāv no divām daļām: no labības sagatavošanas tirgus prasībām piemērotā stāvoklī un no pašas labības tirdzniecības vārda šaurākā nozīmē. Latvijā labību ražo sīksaimniecībās. Katra no tām lieto savu sēklu, zemes apstrādāšanas metodes ikvienā saimniecībā citādas; viens lauksaimnieks strādā rūpīgāki, otrs nolaidīgāki. Sakarā ar šīm dažādībām graudi, kas iet tirgū, ir ļoti dažādi. Ja vēl ievēro to, ka mūsu saimniecībās nav iekārtota labības kaltēšana, un katrā atsevišķā saimniecībā darīt to arī nebūtu vēlams, tad no šejienes izriet prasība pēc moderni iekārtotām kaltēm, šķirošanas ietaisēm, kas sagatavotu labību tirgus vajadzībām. (..) Tā tad no piecu labību kopražas pagājušā gadā organizāciju iepirkumi iztaisa 0,91%. Tā ir pārāk niecīga daļa, lai varētu runāt par labības tirgus jautā-juma atrisinājumu. Bez tam jāatzīmē, ka pat šis nepilnais 1% no mūsu ražotās labības uzpirkts ne bez strīdiņiem un domstarpībām par labības tirgus regulēšanas metodēm. C. s. „Konsums" uzskatījusi par labības tirgus regulēšanu graudu uzpirkšanu no zemkopjiem un tūlītēju pārdošanu tālāk dzirnavniekiem: ar to savienība sasniegusi noteikumos prasīto kapitāla apgrozījumu. Latviešu lauksaimnieku ekonomiskā sabiedrība savkārt uzpirkto labību novietojusi elevatorā, lai laistu tirgū pie cenu celšanās pavasarī. Katrā ziņā vienota uzskata nav bijis, un labības tirgus regulēšanas jautājums no tā tikai cietis.

Mūsu labības ražas un tirdzniecība. // Ekonomists; 1. septembris, 1928; 1. lpp.