Tālā 1681. gada 4. aprīlī Anglijas, Skotijas un Īrijas karalis Čārlzs II pieņēma audiencē godalgotā admirāļa Viljama Penna dēlu, Viljamu Pennu junioru. Tronim īsta labuma no šī nebija – kvēkers un pacifists, - taču tēvs lūdza, tam atteikt nevarēja. Tā nu nācās izsniegt jaunajam cilvēkam diplomu par tiesībām doties uz Jauno Pasauli un tur ierīkot domubiedriem koloniju.
- Kādu nosaukumu ierakstīt? – visai skeptiski vaicāja Viņa Majestāte.
- Pensilvānija! Penna mežu zeme! – lepni izriesa krūtis topošais kolonizators.
- Nu protams, kā gan citādi, - karalis vīpsnājot pamāja ar galvu skrīverim.
Tikko kā sulaiņi bija izvadījuši admirāļa atvasi pa durvīm, aiz tām atskanēja knada un klusinātas lamas.
- Kas tur notiek? – Anglijas, Skotijas un Īrijas karalis Čārlzs II īgni paraudzījās uz izejas pusi.
Spraugā parādījās sasārtis kambarkunga ģīmis ar nošķiebtu parūku pār kreiso aci.
- Jūsu Majestāte, te laužas iekšā lords Vermonts, skvairs Rods Ailens, misis Konija Kotikuta, nebalts kungs Čūsetss un kaut kāds mens! Arī grib atļaujas dibināt savas kolonijas.
- Lai stāv rindā, bauri! Lai stāv rindā! – karalis uzbrēca uz durvju pusi. – Jūsu ir daudz, bet es te aiz letes viens!

"(..) Projekta laika ierāmējums 1870. gadu nosaka kā sākuma punktu, kad sievietes pozīcija Latvijas sociālajā un kultūras jomā gūst uzmanību ar diviem svarīgiem notikumiem: Karolīne Kronvalde, pašizglītota latviešu aktīviste, atklāj diskusiju Latvijas periodikā, aizstāvot sieviešu tiesības uz izglītību un brīvību no tēvišķiem ierobežojumiem, un pirmās latviešu sieviešu dramaturģes Marijas Pēkšēnas luga “Ģertrūde” uzvar oriģināldrāmas konkursā (..)"

Interesanti. Pēc 12. minūtes. Vienīgais, mazliet žēl, ka tiek ieturēta klasiskā nacionālmarksisma tradīcija likt vienādības zīmi "sieviešu vēsture Latvijā" = "latviešu tautības sieviešu vēsture". Saprotu, ka zemnieku sieviešu emancipācija ir līdz šim ignorēta. To noteikti ir jāpēta, lai aizpildītu šo "balto laukumu" vēsturē. Bet jāatceras, ka tā ir tikai maza daļiņa no sieviešu vēstures Latvijā kā tādas. Jau krietni pirms diskusijas dalībnieču izvēlētā sākumpunkta no dievzemītes sievietēm pasaulē zināmas virkne "smagsvara" personību, kuras visnotaļ ietekmējušas sava laika sabiedrību, politiku un kultūru. Kaut vai Doroteja de Taleirana-Perigora (1793-1862), Vīnes kongresa "lauvene", kura ar vēdekļa mājienu karaļus padarīja par hercogiem, bet hercogus - par karaļiem, un mainīja valstu robežas; Elizabete fon der Reke (1754-1833), kuras literāros sacerējumus plašāk zināja un zina tālajā Eiropā, nekā provinciālajā dzimtenē; dzejniece Sofija Švarca (1754-1789) un daudzas citas savā laikā visai ievērojamas, bet mūsdienu tradīcijā aizmirstas sievietes Latvijas vēsturē.