Izgaršoju vakaru pie vīna pudeles, apspriežot vārda
malaki jēgas izmaiņas laika gaitā un aplamības,
ko Bite sarakstījis iekš RL par šo tēmu. Un sarunu pēcgarša liek mazliet nožēlot tos gadus, kas pavadīti krogū spaidot jaunuves un dzerot alu. Lai gan... nožēlot nedrīkst, jo a) jaunuves ir patīkamas uz tausti, b) alus ir labs, c) ja tā nebūtu, nez vai dzīves puzle būtu tā salikusies, ka tā rimti sēdētu zālē zem ābeles, rimti mēļojot par hellēņu valodu un tikumiem. Viss, kas notiek tieši tā kā tam ir jānotiek.