Studentu dumpošanās pasaulē nav nekas jauns un, kā manu, pēdējās dienās arī dievzemītes studenti šūmējas. Nekā jauna šai pasaulē, tb dabisks un pat nepieciešams process, lai pasniedzēji neieslīgtu provinciālā pašapmierinātībā.

Man savukārt vairāk interesē uzzināt, vai ļautiņus pēdējie 20 gadi ir kā mainījuši, jebšu jaunas ir tikai šlipses? T.i. vai izvērtīsies visnotaļ analītiska un argumentēta diskusija publiskajā telpā (piemēram kas līdzīgs Vācijā pēdējās desmitgadēs ritējušajam "vēsturnieku strīdam" - Historikerstreit), jebšu grēkāžus kā pierasts pirms tam - izsauks uz rajona partijas komiteju, nopratinās (kurš pirmais iedomājās muti pavērt u.c. kūdīt?!) un prom uz 105. km (tb izmetīs no augstskolas)? Tas kaut kā šķietas svarīgāk par pirmkursnieku ambiciozitāti vai mācībspēku slinkumā šķīdināto mantkārību. :)