Bij reiz kāds jauneklis. Pēc pagastskolas un pilsētas pamatskolas 1XXX. gadā iestājies vidusskolā (reālskolā), bet pēc gada mācības pārtraucis. Tā paša gada beigās devies uz citu valsti, kur mācījies pusgada kursos izvēlētajā specialitātē. Pēc tam 3 gadus dzīvoja vecākiem uz kakla, līdz apnika - sāka rakstīt mazus rakstiņus specializētiem maztirāžas žurnāliņiem, braukāt pa provinci un uzstāties siena šķūņos ar priekšlasījumiem lauku tantukiem. Viena gada laikā paspējis organizēt un vadīt kursus 3 dažādās, savstarpēji visai attālās apdzīvotās vietās (Bērzē, Rīgā, Liepājā). Šī paša gada rudenī iestājās augstskolā kaimiņvalstī, taču jau pavasarī atgriezās mājās un atkal šiverēja pa provinci kā visādu pašizdomātu kursu instruktors. Vasaru šādi padarbojies, rudenī iestājās kursos citas valsts citā augstskolā, taču jau pēc pusgada atkal figurē dzimtenē - pievērsies biedrību dibināšanai un atkal braukāja pa laukiem ar kaut kādiem priekšlasījumiem. Nākamā gada vasarā beidzot iekārtojās stabilā darbā: vienā biedrībā par instruktoru/lektoru un kādā maztirāžas nozares žurnāliņā par štata darbinieku. Taču jau decembrī par uz likumu pārkāpšanu aicinošu raksteli apcietināts un pāris mēnešus nosēdējis aiz restēm. Pēc atbrīvošanas nākamā gada maijā vasaru veģetējis uz brāļa rēķina, bet rudenī emigrējis uz kādu Eiropas valsti. Iekārtojies darbā provinces skolā par skolotāju, taču jau pēc pāris mēnešiem, nākamā gada pavasarī nezin kāpēc darbu pametis (vai bijis spiests pamest) un vasarā atgriezies dzimtenē pie vecākiem. Uzpildījis maku un nomainījis ancuku, šoreiz emigrēja krietni tālāk - aiz okeāna. Strādājis pāris mēnešus par melnstrādnieku laukos (tipa, sēnes lasījis). Janvārī iestājies amata kursos pie vietējās augstskolas, taču jau februārī tos pametis un iestājies citos kursos šīs augstskolas paspērnē, kurus absolvējis nākamā gada maijā, saņemot apliecinošu dokumentu. Tad pāris mēnešus pastrādājis par menedžeri, darbu zaudējis. Nodibinājis savu uzņēmumu izvēlētajā specialitātē, taču pēc pāris gadiem vājās saimniekotprasmes dēļ bankrotējis. Atgriezies dzimtenē pie vecākiem, taču strādāt tēva saimniecībā nav vēlējies - uzsācis iepriekšējās nodarbes: konsultēt, uzstāties priekšlasījumiem laukos, kādu rakstiņu pagasta vēstīm uzrakstīt, iesaistījās visās iespējamajās biedrībās un sabiedriskajās organizācijās. Sākās juku laiki, politiskās partijas dibinājās kā sēnes pēc lietus - spēj tikai lekt pareizajā vilcienā, - sabiedriski aktīvi un padomus/konsultēt spējīgi ļaudis strauji uzpeldēja virspusē un šis kunga kļuva par solīdu un leģendām apvītu politiķi. Nuss, manu mazo draudziņ, vai vari bez špikera pateikt, kurš tas ir?
P.S.
Tas nav Šlesers.
P.P.S.
atbilde
bet tas nebūtiski