- Iedomājies, ka principā mēs ne tikai piedzīvosim lidojumu uz Marsu, bet ļoti ticams, ka kādam no mums būs iespēja tur pabūt!
- Tas tālu?
- Šķiet, ar mūsdienu tehnoloģijām kādi trīs mēneši.
- Negribu. Marsu bildēs esmu redzējis.
- Iedomājies taču to sajūtu, ka esi pirmais cilvēks uz Marsa!
- Marss nav topā. Uz tā kosmosa kuģa Wi-Fi vismaz būs?
- W-Fi būs, lūk interneta gan nebūs.
- Booring, nekur nelidošu, man tepat labi.

Tā aizdomājos par to, ka tie paši ļaudis, kas neizpratnē šūmējas, cik ļoti viņu bērni/mazbērni atšķiras no viņiem pašiem attiecīgajā vecumā, par tālāku pagātni ir svētā pārliecībā, ka viss bijis akurāt kā šobrīd. Nu vienīgi dzelzs cirvja vietā bijis akmens cirvis, bet džinsu - briežādas ūzas. Aber ja ar laika mašīnu nonāktu pie "senlatviešiem", tad tas būtu kā aizbraukt ekskursijā uz Madlienu vai Pastendi. Bet te atšķirība nevis 1-2 paaudzēs, bet tūkstošos būtu...