Saka, ka ja Dievs kādu gribot sodīt, tad viņš tam atņem prātu. Te gan jāpiebilst, ka ja kādu grib sodīt Sātans, tad tas viņš tam piešķir nesatricināmu pārliecību un striktus politiskos uzskatus.
Rezultāts abos gadījumos vienāds taču, kā jau tas notiek ar Sātana izdarībām, viņa gadījumā rezultāts ir aplam pliekans un sekls – ne kripatas no tā cēluma, kas piemīt dažām prāta sajukšanas formām.

Pieaugot indivīda pieredzei un saprātam, proporcionāli sarūk laika nogrieznis starp "tu esi idiots" un "hmm, par to ir vērts padomāt".

Secinājums nāk brīdī, kad slinkums turpināt domāt nav pārvarams.

Jo kvalitatīvāka izglītība, jo mazāks ir to ļaužu procents, kas spējīgi izglītoties, un otrādi: ja izglītība pieejama maksimāli plašām masām, tā ir pirmā pazīme, ka tā nav kvalitatīva.

Sazvērestības teorija ir vēlme līdzcilvēku tupumu un neprofesionalitāti izskaidrot ar sazarotas slepenas vienošanās shēmas esamību, piedēvējot tiem (līdzcilvēkiem) nepiemītošu intelektu un spēju stratēģiski domāt.

"Ja es par ko no sirds ienīstu komunistus, tad par to, ka viņi piespieda mani kļūt par nacionālistu."

Augustīns Foksa (Agustín de Foxá y Torroba, 1906-1959)

"У Шолом-Алейхема была классификация дураков: есть зимние дураки – когда человек входит, снимает шапку, шарф, шубу, галоши... и только тогда видно, что он дурак. И есть летние дураки – это когда человек входит и сразу все видно.
Сегодня дурака распознать гораздо проще. Если человек употребляет слова «либераст», «дерьмократ» или «толераст» – вы можете быть уверены – перед вами стопроцентный настоящий патентованный дурак."

Via: http://mi3ch.livejournal.com/3530236.html

- Rasisms te ir neizbēgams, samierinies, jo lielākajai daļai "melno nīdēju" viņu mazliet gaišākā ādas krāsa ir vienīgais apliecinājums piederībai Eiropas civilizācijai. Un vienīgā vērtība ir jālolo.
- Laikam gan. Savukārt tas, ka eiropiešu acīs viņi no pāri Vidusjūrai peldošajiem melnīšiem atšķiras tikai ar ādas krāsu, nevis civilizētības līmeni, rada aizvainojumu, sevis kā "tradicionālo vērtību" glabātāju pozicionēšanu un "eiroskepticismu".

Diletanti pēta taktiku, amatieri - stratēģiju, bet profesionāļi zina, ka viss atkarīgs no loģistikas.

Datorgrafiķis ir kā Prometejs: ik dienu maitu lijas viņam izēd smadzenes, ik nakti tās (smadzenes) reģenerējas nākamās dienas mocībām.