| |
| 11. augusts 1919. g.
Lūgums
Godājamais ministra kungs
Jūs [it] kā izpildāt Latvijas apsardzības virspavēlnieka vietu. Tad it laipni lūdzam Jūs griest vērību uz tām personām, kuras atronas Jūsu rīcībā kā virsnieki tā arī kareivji, un ieskatīties viņu vajadzībās. Mēs savu pienākumu esam svēti izpildījuši, no februāra mēneša š.g. stājušies zem ieročiem un uzticīgi kalpojuši Ministru prezidentam Ulmaņa kungam, bet kā liekas, tad Jūs, tagadējie valdības vīri, pavisam mūs aizmirstat, apģēru nekādu neesam dabūjuši, tāpat ar apavus. Gājām ar savējiem, pat trūcīgākie, tā noplīsuši, ka tīri kauns rādīties iedzīvotāju acīs. 5 mēnešus no vietas bijām pirmejās pozīcijās, tad mums solīja kad atpūtā iešot, tad došot apģērbu. Bet gadījās pavisam kas cits priekš mums ne gaidīts, kas mūs ļoti pārsteidza. Turīgākos tēvu zemes dēlus, kas varēja iegādāt zirgus, sedlus, velosipēdus, izlaida no rotām pie štābiem komandantiem siltās vietās, lai tā glābtu savu ādu no lielinieku lodēm un priecātos par aizmugures ballēm. Kamēr mēs, kam nava vecākiem to sirgu un kapitāla iegādāt velosipēdus, pēc 2 nedēļu atpūtas ejam atkal uz pirmajām līnijām basām kājām un cauriem apģērbiem, kur jau slapjais un aukstais rudens mūs pavisam krietni krata uz vakti stāvēdamus. Šaubos, cik ilgi vēl cietīsim. Kad mūs iesauca, ziemeļu Latvijas armija solīja atlīdzību par apģērbu, kas trīs mēnešus no vietas uz šāvēja, bet tagad jau mums iraid 6 un nekādu atlīdzību vēl neesam dabūjuši. Ar pārtiku ar tāpat. Kamēr bijām zem Igaunijas gādības, varējām būt mierā, bet tagad knapi. Lai gan laikrakstos lasām, ka ārzemes piesūta daudz priekš Latvijas kareivju armijas. Bet mums ēšana tik niecīga, ka nava ko ēst. Tādēļ lūdzam Jūs, godājamais ministra kungs, ievērot mūsu lūgumu un radīt mums apmierinājumu un dot visiem vienādas pavēles un rīkojumus, kā turīgiem Tēvijas dēliem, tā trūcīgiem. Tad tik jūs varēsiet droši uzticēties saviem pulkiem un paļauties uz viņu kaujas spējām. Bet ja visas turīgās personas aizies no frontes un neatgriezīsies uz vietas, arī mums trūks pacietības likt savu dzīvību uz spēli un ciest visas kara grūtības un briesmas. Un to Jūs it labi varat saprast, kādu iespaidu atstāj tas uz kareivju gara stāvokli, tamdēļ Jūs daru uz to uzmanīgus, kamēr vēl iraid laiks. Kamēr nava par vēlu, gādājiet apģērbu un likvidējiet to, ka tūrīgie neaiziet uz aizmuguri. To lūdzam no jums, visi, kas līdz šim ir bijuši valdībai uzticīgi no mazturīgo kārtas, kam rūp Latvijas patstāvība tik uz vienlīdzīgiem pamatiem.
Ar cienību Jums.
visu mazturīgo un trūcīgo I W. pulka kareivju vārdā.
LVVA, 1468. f., 1. apr. 133. l., 121.-122. lp. Tālāk 19.08.1919. izmeklētāja kpt. Libera piezīme: "Ir doma, ka rakstītājs ir 4. Valmieras (agrāk I Valmieras) kājnieku pulka kareivis." Spriežot pēc tā, ka citu dokumentu par šo vēstuli fondā nav (neesmu gan skatījies kara tiesas materiālus par šo laiku), vainīgais nelojalitātē notverts netika. | |
|
|  vācu kareivju atpūta kāpās, ceļā uz Liepāju. ( 1916.-1918. ) | |
|
| Latvijas Republikas dibināšanu 1918. gada 18. novembrī uzreiz apsveica un piedāvāja sadarbību Baltiešu progresīvā partija, Jaunbaltiešu savienība, citas organizācijas, kā Baltiešu demokrātiskā partija, izvēlējās nogaidīšanas taktiku, savukārt konservatīvās Baltiešu savienība un Nacionālliberālā partija bija visai naidīgi noskaņotas. Latvijas Republikas Pagaidu valdībā (kuras Ministru kabinets tika veidota pēc mononacionāla principa - I.), 1918. gada decembrī ministru vietnieku līmenī tika pielaisti 3 vācbaltiešu pārstāvji: par Izglītības ministra vietnieku kļuva K. Kellers (Baltiešu demokrātiskā partija), par Tirdzniecības un rūpniecības ministra vietnieku A. fon Klots (Baltiešu progresīvā partija), par Valsts kontrolieri - E. fon Rozenbergs (Baltiešu progresīvā partija).
20. gadsimta Latvijas vēsture. II daļa : 1918.-1940. / red. V.Bērziņš - Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2003., 13. lpp. | |
|
| Ja vispār, valdot lozungiem „pašnoteikšanās tiesības“ un „demokratizācija“, ir kāds ceļš, kas mūsu dzimteni ved garām boļševistiskā haosa bezdibenim, tad tā ir saprašanās starp baltiešiem* un plašiem latviešu iedzīvotāju slāņiem, tas ir, ar latviešu pilsonisko** demokrātiju. Turklāt, latviešiem jau ir šīs aprindas pārstāvoša organizācija – „latviešu Nacionālā padome“ – savukārt baltiešiem šādas pārstāvniecības nav.
C.v.D. Baltische Zukunftsfragen. // Libausche Zeitung. 2.11.1918. S. 1 ---- * "Baltieši" - vācbaltiešu pašnosaukums. ** Pilsonība - pilsētu turīgie iedzīvotāji, kam, atbilstoši mantas cenzam, bija pašvaldības vēlēšanas tiesības. | |
|
| Žans Pols Kofmans savā grāmatā "Kurzeme ...francūža acīm" citē (Kofmans Ž.P. "Kurzeme ...francūža acīm" - Zvaigzne ABC: Rīga, 2011., 291. lpp. citē no Roger Stéphane. Portrait de l'aventurier : T.E. Lawrence, Malraux, von Salomon. - Sagittaire: Paris, 1950) bijušā brīvprātīgā Bišofa komandētajā Dzelzbrigādē Ernsta fon Salomona ( Ernst von Salomon) atmiņas "Atstumtie" par 1919. gada pavasari Mītavā (mūsd. Jelgava), kad jelgavnieki izrāvuši hercogu un to ģimenes locekļu līķu mūmijas no zārkiem, atslēja pret sienu un trenējās šaušanā, sacaurumojot tās kā sietus. Šitādu lietu nebiju dzirdējis (par ko nav jābrīnās, jo 1918.-1919. gada notikumi Latvijas vēsturē ir "baltais plankums", tb zinātniskas vēsturnieku publikācijas par šo periodu var uz rokas pirkstiem saskaitīt), taču izklausās visnotaļ ticami ļaudīm, kas visu vērtē tikai un vienīgi pēc etniskās piederības. ( photo ) | |
|
| 1918. gada 30. decembrī Latvijas Pagaidu valdības sēdē nolemts "turpmāk visus valdības rīkojumus publicēt visās trijās vietējās valodās (latviešu, vācu, krievu)".
--------
LVVA, 1468. f., 1. apr., 82. l., 13. lp. | |
|
| Neraugoties uz to, ka 1918. gada vasara bija lietaina un tas bija neražas gads, pie tam vācu okupācijas vara bija krietni palaupījusi Kurzemes un Vidzemes zemniekus, tiem 1919. gadā nācās jostas sajozt vēl ciešāk. Saskaņā ar 1919. gada 28. februāra vienošanos starp Latvijas Pagaidu valdību un Igaunijas Pagaidu valdību, Igaunijas armija ieņemtajos Latvijas novados drīkstēja rekvizēt zemniekiem un izvest uz Igauniju 54 297 pudus rudzu, 13 351 pudus miežu, 44 151 pudu kviešu, 68 412 pudu auzu, 128 880 pudu kartupeļu. Ik mēnesi varēja rekvizēt un izvest: 462 pudu sviesta, 888 pudu cūkgaļas, 1750 pudu liellopu gaļas, 38 000 pudu siena, 10 000 pudu salmu. Vienošanās spēkā līdz abu valstu robežas galīgai nospraušanai.
LVVA, 1468. f., 1. apr., 134. l., 10. lp. | |
|
| Interesanti, ka 1917. gada 14.-17. oktobrī Petrogradā notika Latviešu Pagaidu Nacionālā padomes dibināšanas iniciatīvas grupas konference, J.Akuraters, K.Skalbe un P.Zālīte pieprasījuši iekļaut LPNP mērķos prasību pēc Latvijas valstiskas neatkarības. Tā kā Z.A.Meijerovics kvēli protestēja pret šādu absurdu prasību, augšminētos utopistus kārtigie patrioti paludza sapulci atstāt. Pēc pāris nedēļām Valkā no 1917. gada 16.(29.) novembra līdz 19. novembrim (2. decembrim) sanāca lielāko latviešu organizāciju un bēgļu centru pārstāvju konference, kas 30. novembrī pasludināja sevi par Latviešu Pagaidu Nacionālo padomi. Arī te pēc K.Bahmaņa un K.Skalbes iniciatīvas P.Zālīte piekrasīja tūlītēju Latvijas neatkarības proklamēšanu, taču šo projektu kategoriski noraidīja Zemnieku savienība ar K.Ulmani priekšgalā. Tb vulgarizējot sanāk, ka pateicoties Ulmanim un Meijerovicam Latvijas valsts dibināta nevis 1917. gadā, bet gadu vēlāk. | |
|
| Vakar, meklējot LVVA materiālus vienas domas apstiprinājumam vai atmešanai, caurskatīju Latvijas zemessardzes jebšu tautā sauktā Baltijas landesvēra lietas. Ar izbrīnu secināju, ka lielai daļu materiālu pirmais caurskatitājs esmu es. Pāris lietas bija skatījies kāds 1956. gadā un 2 lietas - kāds 2004. gadā. Viss. Tb izskatās, ka Latvijas bruņoto spēku veidošanās posmu 1918.-1919. gados akadēmiskā līmenī pilnīgi neviens nav pētījis! Es saprotu, ka varbūt nav pati interesantākā tēma, taču patriotisma vārdā? Bet tā jau ir ar to patriotismu - kad viss pulveris izšauts, aicinot ko tur izdzīt, ko tur nepieļaut, Puškina pieminekli kanālā kā melno bruņinieku gāzt, tad jau pašu vēstures pētīšanai laika nepietiek. Visu jau nevar paspēt. | |
|
| Kāds Limbažu ārsts vakar Ministrijā ziņoja, ka tie virsnieki, kuri bija komandēti uz Limbažiem, nodibināt apsardzības nodaļu, esot uzvedušies loti piedauzīgi, visu laiku pavadīdami dzeršanā. Tas esot pret viņiem sacēlis ne tikai strādniekus, bet arī māju īpašniekus. Minētiem virsniekiem Vainišu Pēr saimnieks esot iedevis 1000 rbl. un Sārmu muižas rentnieks agronoms Alberiņš - 500 rbl., lai tie šīs summas izlietotu apsardzības vajadzībām. Bet virsnieku darbība tanī virzienā Limbažos nekādi neesot pierādījuses.
Riga, 29 decembrī 1918 g.
Vispārīgās Nodaļas Priekšnieks J.Bach
LVVA, 1468. f., 1. apr., 131. l., 47. lp. | |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}