Interesanti, cik lieli panākumi krišnaītu misionāriem ir eskimosu, aleutu, čukšu, jukagiru u.c. aiz Polārā loka dzīvojošo ļaužu vidū? Laikam, velc cik bumbierenes un džemperus gribi, tik un tā ja sniegs kur metru biezumā, tad mātei nočieptajā oranžajā paladziņā stilbi salst. Aber bez paladziņa un izskūta paurīša jau Kungam Krišnam kalpot nevar, arī fakts. Man šķiet, ka tā procesēt, draiski dziedot dziesmiņas, grabinot cimbalas, bundziņas un pūšot taurītes kādu -40°C salā sniegputenī pa līdz šekumam pieputinātas pilsētas ielām būtu garīgās uzupurēšanās augstākā pilotāža, par ko vien automātiski pienāktos tiešais pieslēgums Visuaugstākajam un paraušana debesīs, ziemeļblāzmai spīguļojot. Brrr... pirksti stingst, šitās muļķības prātuļojot.