Kari — jā. Revolūcijas, ja ar tām saprotam nevis varas turētāja nomaiņu kā tādu, bet to specifisko paternu, ko realizēja 1789. g. franču vai 1917. g. krievu revolūcijas, manā skatījumā ir klasisks failure mode, ordnunga un aparāta nespēja atvairīt entropijas lēcienveida pieaugumu un tai sekojošs sabrukums ar tālejošām negatīvām sekām (kā abos minētajos gadījumos, vismaz, atkal, manā skatījumā).