Manuprāt, starp ideālo un reālo pedagoģiju pastāv bezdibenis. Bieži vien vecāki uzbrūk pedagogiem nepamatoti, jo šajā patēriņa laikmetā tāda domāšana, par to studijās arī brīdina jaunos pedagogus, ka vecāki prasīs atbildību no pedagogiem, paši neieguldot pūles. Jā, indulgences ierakstu stils var šķist arogants, mani arī reizēm kaitina, bet no otras puses izgaismo dažādas problēmas, par kurām vērts padomāt. Tad man būtu jāapmeklē pie viņa stundas, lai spriestu, cik motivējoši pie viņa mācīties. Un cik jauno pedagogu nav izdeguši/aizgājuši prom, pat ja spējuši motivēt pat lielākos sliņķus? Te ir plašs temats diskusijai.