Es parasti nekomentēju tavus ierakstus par pedagoģiju, jo ne mans lauciņš, ne man interesē, taču dažreiz izlasu gan. Un tāds (labdabīgs, ne uzbrūkošs) jautājums man ir noformulējies: vai nevarētu būt tā, ka skolotāja profesija tev nav gluži piemērota? Vnk tavos ierakstos nolasās bezgalība bezcerība un nihilisms pret pedagoģiju kā tādu. Piemēram, šeit pat: jā, protams, ka teorētiskās vadlīnijas nebūs nekāda panaceja un nāksies improvizēt, bet nu nav arī tā, ka nekas nav atkarīgs no skolotāja personības, profesionālajām spējām un pieejas. Es vēl atceros savus skolas laikus, man bija skolotāji, kas spēja kaut nedaudz motivēt pat slinkākos pusanalfabētus, un bija tādi, pie kuriem riebās mācīties arī klases zubrilām.