- 35% skolotāju to nepamana, jo nepievērš uzmanību LIZDA ņemtnēm;
- 60% skolotāju sāk pukstēt: aldziņu jau gribētos taisnīgāku, bet ja mēs nestrādāsim, tad bērni izmisumā salēks Daugavā un Latvija ies bojā /dodas ikdienas darbā/;
- 5% skolotāju paliek mājās, dzer sirdsdrapes un hipnotizē e-klases pastu (vai mācību pārzine nav pārāk dusmīga);
- 50% skolasbērnu ar sajūsmas spiedzieniem informē vecākus par negaidīto brīvlaiku, paķer futbola bumbu un dodas baudīt dzīvi pagalmā;
- 50% skolasbērnu dodas uz skolu, lādot vecākus un cerot, ka vismaz paredzēto stundu skolotāji būs tik mīļi un streikos;
- žurnālisti sajūsmā apskraidīs tuvākās skolas un intervēs visus satiktos, jo beidzot ir Aktualitāte, bet Vanaga vismaz dienu būs TV redzama biežāk, nekā sinoptiķi;
- pie Saeimas vai Ministru kabineta ēkas (vidusmēra skolotājs īsti šīs institūcijas neatšķir) sapulcēsies LIZDA vadītais kodols un žēlīgās balsīs katra savā meldiņā dziedās "bēdu manu lielu bēdu";
- iznākušie politiķi kopkorī un katra partija atsevišķi ar ābecēm rokās atbalstīs skolotāju streiku, stāstot, ka ja šos rudenī ievēlēs, tad gan pirmais darbiņš, kas tiks veikts, būs skolu balstīšana;
- LIZDA un politisko spēku pārstāvji vienosies, ka nu tik būs, bet skolotāji steigsies uz skolu, jo bērniņi tak bez šiem noteikti pavisam izmisuši.
/tad nāks citas aktualitātes, vēlēšanas klāt, bet pēc tām jaunais MK neizpratnē raustīs plecus: nauda ir tik, cik ir, laiks ir tik, cik ir, bet ko tur kāds pirms vēlēšanām solījis - tas jaunajai koalīcijai nav saistoši/
P.S.
Streikus jārīko maijā - hiperaktīvās mātes pašas nojauks valdībsmāju, ja būs draudi, ka viņu bērneļi var bez gada liecības palikt.