"(..) nevienā [skolotāju] profesionalizācijas diskursā netiek runāts par jomu, par zinātni, par kaut kā mācīšanu, par priekšmetu. Runa ir par skolotāju un skolēnu noskaņu reflektēšanu un par procesu un klasvadības menedžmentu. (..) Tādējādi izglītības iestādes pārtop par sociālpedagoģiskām institūcijām, bet skolotāji - par pastāvīgās atgriezeniskās saitēs notvertiem, tukšai, ilgstošai refleksijai pakļautiem mācību mentoriem un sociālajiem darbiniekiem, kurus pašus jāuzrauga profesionāliem profesionalizācijas padomdevējiem un komunikācijas treneriem. (..)"
- - - -
Via: Līsmans Konrāds Pauls. Izglītība kā provokācija. / tulk. Raivis Bicevskis - Jāņa Rozes apgāds: Rīga, 2022., 44.-45. lpp.