Kad man 7. klasei bija jāizvēlas viena vai divas grāmatas pa visu mācību gadu, kas man likās obligāti lasāmas (pat ja programmā nav tāda "obligāti"), tad ļoti nācās domāt.

Literatūras stundās laika apjoms, kas paredzēts burtiski viena, psiholoģiski sarežģīta darba ķidāšanai, ir teju nulle, jo pat Blaumaņa nāves ēnā tiek sataisīts kā puzle no gabaliņiem - palasi fragmentu, paskaties gabaliņu no filmas youtube, paskaties gabaliņu no teātra izrādes youtube, raksturo dažus varoņus, viss tik sadrumstaloti, ka cilvēkstajos 13 gados paliek pie dažiem faktiem, ko pēc 5 gadiem varbūt jau ir aizmirsis.

Nākamgad arī mācīšu literatūru. Par laimi manā grupā ir bērni, kuri lasa fantāzijas žanru daudz pēc savas iniciatīvas, un viņi saprot ko vairāk par protagonists/antagonists.