"(..) Humanitārā jeb literārā izglītība, kas reiz bija ģimnāzijas pabeigšanas nosacījums, ir kļuvusi par svešvārdu - ne tikai šajās skolās vien. (..) Daiļliteratūrai, lai cik augstvērtīgai, dzīves gājumā šodien atvēlēta vieta vistālākajā stūrī; izglītības diskursos, kur kompetences mudžēt mudž, tai vairs nav nekādas teikšanas.

Tiesa, humanitārā izglītība klasiskajā nozīmē tika apšaubīta jau debatēs par mācību programmu reformām pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Seno valodu izslēgšana no mācību satura tika pamatota ar to, ka tās var būt individuālās bagātināšanās avots, taču vairs neveic vispārējās izglītības politikai atbilstošu funkciju: "Kurš gan noliegs, ka antīkā laikmeta garīgo avotu studijas un to valodas pamatstruktūru zināšanas var būt vērtīgas un kādu aplaimot? Tas attiecas ne tikai uz zinātniekiem, bet ikvienu, kurš tajās meklē iedvesmu. Taču tas nenozīmē, ka šīm zināšanām ierādāma centrālā vieta vispārizglītojošās skolās." To, ko mācību programmas reformators Sols Robinsons saka par sengrieķu un latīņu valodu, šobrīd var attiecināt uz literatūru vispār. (..) Un te runa nav par to, ka kādreizējais kanons jau vairākkārt ir demontēts un apšaubīts; runa ir par jauno kompetenču izglītību, kas principā atsakās no satikšanās ar mākslas un literatūras darbiem kā no izglītības mērķa.

Kompetence vienmēr tēmē uz varēšanu, noderīgumu, problēmas risinājumu. Lai arī kas tiktu prasīts un kādā saturā šī māka būtu iegūstama - virzībā uz prasmēm viss neizbēgami kļūst par līdzekli, ko var papildināt tikai tādi paši funkcionāli līdzekļi. Dzimtās valodas stundas kompetences, kas vērstas uz literatūru, piemēram, teksta izpratne, analīzes spējas, vēsturiski sistemātiska kontekstualizācija, atšķirīgu rakstīšanas stratēģiju salīdzināšana, parādās kā mērķi un prakses, kas sasniedzami un īstenojami, darbojoties ar jebkuru tekstu; tas vairs nav metodisks arsenāls, lai tekstu, kuru uzskatām par nepieciešamu, varētu lasīt un saprast. Jautājums, kāda loma šajos apstākļos vispār vēl ir humanitārajai izglītībai, rādās pavisam skarbs. (..)"
- - - -
Via: Līsmans Konrāds Pauls. Izglītība kā provokācija. / tulk. Raivis Bicevskis - Jāņa Rozes apgāds: Rīga, 2022., 13.-14. lpp.