> Realitāte ir garlaicīga (patiesi interesantu uzdevumu tajā ir pārāk maz, it sevišķi vecumā, kad to izvēles iespēju ir minimums).

Es teiktu, ka garlaicība ir ļoti svarīga, lai cilvēks sāktu domāt. Un virtuālās dzīves reālā problēma ir tieši tā, ka tā piedāvā neierobežotas izklaides iespējas, neliekot ne mazākajā mērā iespringt.

> Atceramies pirmsdatoru ēru, kad paziņu loks bija 1-2 jaunības draugi, ar kuriem sastopās reizi gadā,

Ja runājam par bērniem, tad paziņu loks bija visa klase. Ja runājam par pieaugušajiem, tad tas atkarīgs no dzīvesveida. Kamēr cilvēks nav apbērnojies, viņš tipiski var tusēt, cik vien vēlas, un dara to diezgan aktīvi, ja ir tādas tieksmes.