Tālā 108. gada 28. decembrī cienījamais Romas pilsonis Publijs Kornēlijs Takits domīgs sēdēja pie pergamenta loksnēm nokrauta galda. Pa laikam atrāvās, lai ielūkotos saimniecības grāmatā.
- Ahā, Aulus Pomponiuss… 100 dināriji. Vēl joprojām nav atdevis, nekaunīgi smīn, mani sastopot… tātad “Tajā pašā gadā dzimis plebejs Aulus Pomponiuss, viens no derdzīgākajiem un blēdīgākajiem sava laika ļaudīm, apkaunojis savas ģimenes vārdu ar ieslīgšanu korupcijā un pretdabisku miesaskāri…” Tālāk – Sekstus Kvinktiuss, 50 dināriji, jau trīs reizes ignorējis parāda atmaksas termiņu… tātad “Romā uzzināja, ka Kvintus Kvinktiuss, Seksta Kvinktiusa tēvs, piesavinājies umbru, picēnu un lukānu nodevu naudu, taču pat stājies Senāta priekšā, noliedza savu vainu, kaut tai bija desmitiem liecinieku…” Ā, te lūk viņš – Publijs Kubrikānijs Kvadrātuss! 200 dināriji, parādu neatzīst, draud ar apsūdzību jēzuismā… tātad “visslavenākā Suburas kvartāla mauka apprecējās ar deklasējušos Kubrikāniju Kvadrātusu un dzemdēja tam dēlu Publiusu no nezināma vīrieša…”
Palēnām megadarbs “Historiae” tuvojās noslēgumam…