Ja represijas skar trešdaļa populācijas, tas jau ir gana sāpīgi, un nez vai visi 22k bija salīdzināmi ar piesauktajām prominencēm. Arī inženieri un tehniskie speciālisti ap to laiku jau varēja būt iekārtojušies tik labi, lai repatriācija vairs nešķistu nepieciešama (ņemot vērā, ka būtu jāsāk no nulles, un PSRS pavadītais laiks radītu jautājumus).

Protams, ja trīsdesmito gadu represijas būtu skārušas tikai komunistu politiskos aktīvistus un režīma amatpersonas, varētu vien nožēlot, ka Ježovu tik drīz nomainīja Berija, un sarkano pašiznīcināšanās apstājās. Tomēr cieta arī tie, kas to acīmredzami nebija pelnījuši, un tālab atceres dienai ir nozīme.