Nelaime ar patiesībām, it īpaši nepatīkamām, ir tā, ka viņas reti kad ir tik absolūtas, kā tīk uzskatīt to sludinātājiem.

Proti, šie sludinātāji ir vairāk pieķērušies nevis pēc iespējas labākai patiesības izzināšanai, bet gan tās versijas sludināšanai, kas nu viņiem ir pārņēmusi prātu; tipiski ignorējot iebildumus pret to (jo uztver to kā uzbrukumu viņu teiktajam, nevis iespēju nonākt pie precīzākas patiesības).

Līdz ar to arī nav brīnums, ka šos cilvēkus -- neatkarīgi no viņu privilēģijām vai to trūkuma -- drīzāk uzskata par aprobežotiem sludinātājiem, nevis par uzpūtīgiem elitāristiem.

Tādā ikdienas kontekstā tas laikam visvairāk šobrīd atsauc atmiņā Reiru ar viņa nodokļu reformām.