Man patīk filmas par vēsturi - kaut vai tāpēc, ka man jau ir vismaz kaut kāds vizuālais tēls, kuram pielikt klāt raksturojumu. Pēc tam var klausīties vēsturnieku lekcijas par personāžu un lasīt aprakstus vikipēdijā, lai identificētu, kuri notikumi tiešām ir bijuši un kuri - izdomāti. Krievijas vēsturniece Natālija Basovskaja kādreiz par kaut kuru vēsturisko romānu - vai tik ne par kādu no Dimā romāniem - teica, ka vēsturiski zināmie fakti esot saglabāti, bet ir piedzejots klāt tas, kas uz ko kā paskatījās, kas ko padomāja un tā. :) Man vispār patīk pieeja, ka vēsturi māca kā stāstus par cilvēkiem, kas kaut kādā laika posmā ir atstājuši uz to būtisku ietekmi.