(1) Ja uzdevums ir nevis reāla bet potenciāla vienlīdzība, tad ideja der. Nu tipa visiem ir iespēja mācīties, daži to dara, citi nē, tie kas dara pēc tam, pritams ir ``vienlīdzīgāki``, ar privilēģijām. Viss normāli. Tas kas ir pārprasts - iedoma ka dumjie varētu būt vienlīdzīgi ar ne-dumjajiem. Nē nevarētu. Bet izejai no dumjības jābūt atvērtai visiem.
(2) Vispār daudzu ievārojamu cilvēku biogrāfijas rāda, ka uzspiestas smagas ikdienas trūkums ir labs. Sk. Vuds, Darels un citi.
(3) Paceļas dzīves līmenis => samazinās dzimstība. Sistēma regulē sevi šādi un tas ir daudz konstruktīvāk par regulēšanu caur mirstību.