Laikam domāts asprātīgi, bet īsti nesaprotu.

Tas nešķiet smieklīgi, ja ir sajūta, ka mirsi, tajā pašā laikā apzinoties, ka racionāla pamata tam (man kādreiz bija t.s. veģetatīvā distonija, tā ka labi pazīstu šo sajūtu). Bet ja kāds par to smejas, tad visticamāk aizsargreakcija vai strādā profesijā, kur katru dienu jāredz mirstoši cilvēki.

Tā ir, ka vajag drošu vietu, kur rakstīt. Vnk pateicu, ka bija interesanti lasīt, bet nebija domāts radīt vainas sajūtu par to. Lai kā arī būtu, vēlu tev labu (draudzīgāku komentāru lokā).