Ja tā padomā, varu nosaukt vienu vegānismam pozitīvu blakni, kas ir objektīva, nevis adeptu pašizdomāta. Proti, visnotaļ ievērojama atmiņas uzlabošanās. Šķiet, ka praktiski jebkurš vegāns spēj ar precizitāti līdz datumam pateikt, cik gadus viņš piekopj šo ēšanas veidu. Savukārt es kā visēdājs, sit mani nost, nekādi nespēju iedomāties, kurā gadā sāku ēst makaronus, bet kurā - pupiņu zupu ar kūpinātu stilbiņu.

P.S.
Iespējams, ka vaina tikai manā vecajā galvā. Var jau būt, ka pārējie visēdāji zina savu gaitu svarīgākos pieturpunktus. Tikai viņi diemžēl ar šo informāciju nedalās. Savukārt atklāsmes "esmu vegāns/e jau 10 gadus!" soctīklos sastopu vai ikpārdienu.