Tālā 1631. gada 30. maija rītā Parīzes iedzīvotājus no rīta pamodināja nevis ierastie cūku kviecieni un uz tirgu divričus velkošo ēzeļu māvieni, bet gan simtiem puišeļu, kas skraidīja pa ielām, skaļi klaigājot:
- Habsburgu fošisti nogremdējuši miermīlīgu kaujas galeru, kas nekādi nebija iepeldējusi Reinas alemaņu krastā lai pārtvertu burgundiešu vīna liellaivas!
- Vēlēšanas Apvienotajās provincēs starptautiskā sabiedrība un Tas Kungs neatzīst par leģitīmām!
- Alemaņu banderolandsknehti ar nāves draudiem piespieduši elzasiešu zēnu pakārt nēģeru kaķi!
- Varonīgie Gaskoņas muitnieki sabradājuši trīs atrastos kontrabandas apelsīnus!
- Moskovitu migranti atkal sarīkojuši ielu nekārtības, izvarošanas un citus posta darbus Žečpospoļitā! Nākamajā gadā tiks sasaukts Seims problēmas apspriešanai!
- Angļu zinātnieki atkal neko nav atklājuši!
- Lutura maldu mācības sekotāji sākuši dedzināt raganas!
- Kardināls Rišeljē apstiprināja, ka ja Bretaņa ir mūsu, tad arī Lielbretaņa aiz kanāla ir vēsturiski mūsu!
Ko tādu līdz šim nemanījušie un samulsušie parīzieši steidzās ārā no saviem mājokļiem uzzināt, kas noticis, un uz ielas par 1 sū varēja iegādāties pašu pirmo “Le Gazette” numuru. Tā 31. maijā sākās masu mediju laikmets, parādījās ceturtā vara pār ļaužu prātiem.