| |
| "(..) Lielais mēris 18. gadsimta sākumā. 1710. g. Allažu draudzē nomira 80,4%, Siguldas - 74,3%, Krimuldas - 75,7%, Ropažu - 86,7%, bet Suntažu draudzē 85,1% no visiem iedzīvotājiem (Cilvēki un notikumi, 294. lpp.). No mēra nomira gandrīz visi Rīgas mācītāji, izņemot vienu - Kristianu Lauterbahu. Līdz 1710. g. jūlija vidum nomira puse Rīgas namnieku. 1710. gada septembrī no trīsdesmit deviņiem Lielās ģildes locekļiem dzīvi bija tikai divpadsmit. Mēra epidēmijā nomira visi Rīgas notāri un visi muitas ierēdņi. No 150 liģeriem (ostas krāvējiem) dzīvi palika tikai 16. Liepājas vācu draudzē nomira 900 cilvēku, bet latviešu draudzes mirušo skaitu vērtē pāri par 5000, Jelgavas ģimnastikas mazpulks. Durbē dzīvi palika 22 vācbaltu iedzīvotāji, Ventspilī tikai 7 vācbaltu ģimenes. Bauskā palika dzīva trešā daļa no visiem iedzīvotājiem, bet Jelgavā nomira 1316 iedzīvotāju. Zūrās nomira 82% no visiem iedzīvotājiem. Epidēmijas laikā nomira lielākā daļa no Kurzemes līviem. Līdz epidēmijai posmā no Jaunciema līdz Žocenei dzīvoja 1600 līvu, bet mēra laikā izdzīvoja tikai 10. Popes novadā palika dzīvi tikai trīs līvi. Miruši apm. 80-87%. (..)" | |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}