Tālā 1578. gada 27. aprīlī, Eiropas kurtuāzisma centrā Parīzē, Kelī grāfs Žaks de Levī pauda satiktajam Angāras baronam Šarlam de Balzakam svarīgu informāciju, proti, ka uzskata de Angāru par derdzīgu mērgli. Tas notika akurāt piecas sekundes pēc tam, kad Angāras barons Šarls de Balzaks saviesīgo sarunu uzsāka ar komplimentu, ka Levī grāfienes dupsis labāk izskatās bez kleitas, nekā ar. Garām ejošais de Levī draugs, Sensaforēnas un Ampujas marķīzs Luijs de Možirōns pajokoja, ka ja dvēsele degot liesmās, to varot apdzēst tikai mucu alus vai asinīm. Uz ko cits garāmgājējs, de Balzaka draugs, Reiberakas vikonts Fransuā de Edī augsprātīgi piebilda, ka alu dzerot tikai bauri. Tas nezin kāpēc šausmīgi aizskāra de Možirōnu, kurš iespēra vikontam pa pautiem. Uz Alpu strēlnieka cienīgo jodelēšanu noreaģēja divi traumētā snoba draugi , izlienot no parka krūmāja - Livaro barons Gijs de Arsē un barons Šarls de Šombērs ar atkailinātiem… rapieriem. Sākās slavenais minjonu duelis. Tālāk jau lasāt paši vikipēdijā - Duel des Mignons.