Pirms nieka 3478 gadiem, 26. aprīlī pie Megidas miesta tika smagi piekauta ēģiptiešu kompānija. Neko jau citu nevarēja gaidīt – iepērās Džehutimesu (inventarizācijas Nr.3.) ar savu brigādi pareketēt kanaāniešu tirgus bodītes, savukārt bodniekiem rekets nekad nav gājis pie sirds. Savācās tie neskaitāmos karapulkos (vairāk nekā 100 veči ar mietiem) un nežēlīgi piekāva dienvidnieku bandu. Atņēma jakas, džinsas un botas, dažs labs šķīrās no sava uz kredīta iegādātā aifona. Beigās vēl nācās bučot visu kadešiešu lielveikala direktora zābakus, lai tas atļautu četrrāpus vilkties mājup, fonā skanot megidiešu, mitāniešu un rēzekniešu nicinošajiem auriem un svilpieniem.

Uzvarētāji pat nenojauta, ka Džehutimess, norijis pazemojuma krupi, ir nolēmis nežēlīgi atriebties, izmantojot ēģiptiešu superieroci jeb mm. Pārradies mājās, boss uzreiz izsauca pie sevis virspriesteri, neļaujot tam nemaz pabeigt kārtējo no ikdienas trim priesrīšanās-nosnaušanās ceremonijām. Tam tika pavēlēts atlikt visu un ķerties pie masveida akmens stēlu izgatavošanas organizēšanas – tām jābūt varetnām, pulētām un ar iekaltu slavinošu tekstu par dižā Menhepera (t.i. paša Džehutimesa Lieliskā un Sevmīļā) vareno uzvaru pie Megido citadeles pār 100-150 kanaāniešu valdnieku koalīciju.

Spēle bija vienos vārtos. Kanaāniešu urlas tā arī nebija pacentušies ieviest kādu nebūt pieklājīgu rakstību un laikizturīgus datu nesējus – uz vecāku ikrīta aicinājumu doties uz skolu, atņurdot: “Man to dzīvē nevajadzēs!” Savukārt pēc 3000 un cik tur gadiem visā pasaulē skolēni gatavosies pārbaudes darbiem, kaļot galvā to, kā dižais Augš- un Lejasēģiptes faraons Tutmoss III (viņš arī Džehutimess, viņš arī Menhepers) lika bailēs un godbijībā trīcēt visai zināmajai pasaulei, civilizējot to un ieviešot nodokļu sistēmu.

Tā vēsture mums māca, ka pie zināmas attapības garaspēks finālā izrādās varenāks par karaspēku, un nekad nevari zināt, kas no skolā apgūstamā dzīvē patiesi noderēs. Un ne velti mm (masu mediji) tiek dēvēti par "ceturto varu".