Tālā 2021. gada p.m.ē. 27. martā dižais Alkmēnes un Zeva dēls devās izpildīt Euristeja rīkojumu un glābt Atēnu polisu. To jau gadu desmitus terorizēja laupītājs Birukrātuss, pilnībā paralizējot Hellādas centra attīstību. Katram bija skaidrs, ka ja tas tā turpināsies, tad līdz Milētas skolai, Platōna akadēmijai un Feidija skulptūrām nenonākt – ar Birokrātusu kaut kā vajadzēja tikt galā.
Atikas iedzīvotāji kaisīja lauru lapām varoņa ceļu, no sirds vēlot tam uzvaru, kaut tā dziļi sirdī neviens neticēja, ka pasākums izdosies. Jebkuru tirāniju un dēmokrātiju ir iespējams savadīt, taču nevienam līdz šim, pat dižajam Kronam (sic!), nebija izdevies kā iegrožot birokrātiju.
- Nāc ārā, pelēkais cūka! Cīnīsimies! – ieaurojās Herakls, nonācis pie Birokrātusa citadeles, svina pelēka kluča zaļo pakalnu vidū, ar kuru salīdzinot pat Mikēnu lauvu vārti šķita draisks un krāsains bērnu karuselis.
- Nepieņem! – trešā stāva logā parādījās pelēkā hitonā tērpies stāvs, nozibsnījot zelta briļļu rāmi. – Pieņemšanas laiks ir no 14:14 līdz 16:15.
- Hā! Pagaidīšu! – atsaucās Herakls, paklājot Nemejas lauvas ādu, lai būtu kur piesēst.
- Katra pāra mēneša pirmajā un divdesmit pirmajā datumā. Tikai tevi viņš tāpat nepieņems, jo izziņas nav.
- Pie Lernas hidras astes! Kāda vēl tev izziņa?!
- Izziņa, ka esi sapotēts. Pret kovidu.
- Es esmu dievs! Man nekādas izziņas nav nepieciešamas!
- Aha, zinām tādus, staigā bez izziņām, pēc tam vēl izrādās, ka nodokļu parāds ir. Ejiet, cienījamais, un sakārtojiet dokumentāciju, pirms nākt šurp.
- Es tev tūlīt!!! Varonis ieaurojās, savicinot savu žuburoto kaujas vāli, taču runātājs jau bija aizvēris logu. Iekšā ēkā tikt arī neizdevās. Priekšā bija ļoti stingrs sardzes tantuks, bet Heraklam nebija maskas, bahilu un baltas hlamīdas…
Tā nu trīspadsmito varoņdarbu neizdevās veikt, par ko sengrieķu mīti un varoņteikas kautri klusē, un arī Kūns savā monogrāfijā ignorē.