Man šķiet, ka šeit patiesībā nav nekādas atšķirības ar "kad mēs augām". Tikpatlab tas ir tāpat, kā ar lasīšanu, ko pirms kāda laiciņa pats aprakstīji. Visos laikos ir bijuši tie, kuri nelasa/nemācās kaut sitami, tie, kuri lasa/mācās aizrautīgi, un tie, kuri pa vidu. Vienkārši "vecajos labajos laikos", to vidusposmu vide vairāk "motivēja" (ar to domāju skolas un vecāku spiedienu darīt, jo "laba izglītība ir nākotnes garants"). Tagadējo jauniešu vecāki ir ieraudzījuši, ka tā sakarība nav izteikta, spiediens izpaliek, atbilstoši arī bērna rīcība.

Gan es, gan vīrs bijām un esam no tiem, kuriem vienkārši interesē uzzināt, apgūt. Patīk tā smadzeņu kutēšana, patīk, ka ir daudz tēmu, par ko parunāt, paspriest, pastrīdēties :D Un bērni, izskatās, pārņem to pašu. Un mūsu ģimenē nav noslēpums, ka tās skolas zinības nav ikurāt tiešā veidā profesionālajā dzīvē noderīgas. Taču dažādas prasmes, spēja domāt, iegaumēt, interesēšanās, vienkārši daudzpusīgas zināšanas rada gan priekšrocības, gan vienkārši foršas sajūtas. :)

Danti lasījusi neesmu.