Bet ir skolēni, kas man pie manis nonāk mācīties tieši ar domu "Es gribu matemātikas eksāmenā vērtējumu par kuru man nav kauns, kaut vispār studēšu mākslu, kur par matemātiku varētu aizmirst".

Un tad atceros, ka aklai meitenei stāstīju, ka rēķināšana ir galvas trenēšana, pat ja viņa tās kapeikas neredz, un viņai būs vajadzīgs pavadonis.

Runa ir par apziņas paplašināšanu. Ja vecāki rāda, ka var dzīvot uz blatiem nevis strādājot, bet skaisti smaidot un birojā dzerot kafiju, tad tādi priekšstati.

Skolotājs ir maz apmaksāts darbs, un uz viņu bērni skatās kā uz lūzeri. Tā lielā mērā šobrīd ir.