Raugoties gaisā tai svina vākā, kas ik gadu lielāko daļu aizsedz mums saui, iešāvās prātā doma. Proti, pie skolotāju statusa un, attiecīgi, šīs profesijas novērtējuma naudā, lielā mērā vainojams izglītības sistēmas egalitārisms. Pedagogi tik ļoti cenšas vidējo izglītību (kas, starp citu, nebūt nav obligāta) padarīt visiem vienlīdz pieejamu, un tik ļoti stumj visus slaistus un dumiķus, ka rezultātā starp vidusskolu absolvējušo teicamnieku un aiz ausīm izvilkto slaistu zināšanu un intelektuālā attīstība ir visai niecīga. Attiecīgi, vidējās izglītības kvalitātes līmenis, uzsākot karjeru, praktiski neko nenozīmē - minimāla praktiskā vērtība.