Lai arī teorijā esmu PAR dalīšanu, man tas šķiet pavisam loģiski un jēdzīgi. Taču tas reāli iespējams tikai pietiekami lielās skolās. Ja tā ir mazskola, kur katrā klašu grupā bērnu skaits ir drusku virs minimuma, tad tādu klasi dalīt uz pusēm ir nejēdzīgi.
Kā arī tiek uzskatīts, ka mazajās klasēs (jauktu spēju) skolotāji jau nu gan spēj strādāt ar visiem, un visi sasniedz savu maksimumu. Bet tas tā nav. Manai 6klasniecei angļu valodas grupā (10 jauktu spēju pusaudži) tāpat izteikti redzams augšgals un tie, kuri domā, ka nekad-neko-nemācēs.
Bet 2klasniecei jau tagad tā situācija, ka skolotāja faktiski strādā ar apakšgalu (tas ir liels un smags kaut arī klasē 16 bērni), bet "saulītes" paliek novārtā tik ļoti, ka viņām nepārbauda, vai tiešām jauno vielu uztvērušas.

Par komentāros pieminēto "visi līdzīgi, nozīme videi", savā ziņā jau tā arī ir, taču esošā skolas vide/formāts kā reiz šo jautājumu nekā nerisina. Un tad tie, kuriem vide atbalstoša, izraujas vēl vairāk, un tie, kuriem slikta - grimst vēl dziļāk. :(

Ā, un mana 6.klasniece ir sajūsmā par vēsturi! :)