Zini, šis ir tikai viens no iemesliem, kādēļ esmu savai ģimenei pateikusi un arī šajās dienās esmu atzinu līdz galam pati sev, ka strādāju pēdējo pusgadu izglītības sistēmā. Esmu sapratusi, ka arī vietā, kur šobrīd esmu es, pilnīgi nekā nevaru palīdzēt pedagogiem, lai novērstu vardarbību pret viņiem, nevaru mainīt to absurdu, kā šobrīd tiek izruinīta izglītības sistēma un mācību saturs...jo virs manis ir vēl gudrākas galvas, kuri pat tuvumā nav bijuši nedz pirmsskolai, nedz pastrādājuši ar jaunatni skolās un kur nu vēl kāda sajēga par augstskolām...viņu izglītība un elementāra cilvēciskā inteliģence ir beigusies iemācoties sasveicināšanās vārdus dažādās izloksnēs...
Un, tad nu skolotājām piecgadīgam teļam jāslauka pakaļa, jāpaurbina dibens, lai bērnam vieglāk kakājas, jāmaina piecas reizes jaciņa dienā, jo te viņš svīst, te viņam auksti, te vajag paglaudīt galviņu miegot (grupā divdesmit četri cāļi!)(citāti no vecāku sapulces domu graudiem), tajā pašā laikā brīvdienu nedēļā bērns ne reizi netiek izvests svaigā gaisā, vai tiek barots ar cīsiņiem, lai mammai tik bieži nevajadzētu mazgāt veļu...un skolās skolotājus var stundu laikā saukt par kucēm un norādīt virzienu, kurā viņai iet...es to nespēju sagremot...:(