"Es labi saprotu, ko tu domā – ka ar pozitīvo, uzmundrinājumu utml. var panākt vairāk nekā ar sodu. Tā ir, bet nevar jau tomēr iekrist otrā galējībā, ka sods vispār nekad neko nedod un nav vajadzīgs."

Es tā neteicu, jo es tā nedomāju. Es nenoliedzu, ka ir situācijas, kur audzinošos nolūkos jāpiemēro (saprātīgs un adekvāts, iepriekš atrunāts) disciplinējošs sods, jo ar pozitīvo motivāciju vien neko nevar panākt.
Taču es uzskatu, ka kolektīvais sods, atšķirībā no individuālā soda un atbildības, ir visnotaļ nežēlīga sociālpsiholoģiska manipulēšana. Jebšu, dzejnieka vārdiem runājot, it's fucked up.