Pie kaimiņu mājas sastopu Valēriju no 9b, kurš ar savu bmx atripojis ar kamrādu sapīpēt (mums te pagalmā dalījums pēc īpašnieku gaumes: mūsmājā īrnieki ir pensiši, bet kaimiņmājā specializējas uz vieglajiem alkoholiķiem).
Aš sirds sentimentā iesila pēc tās attālinātās būšanas. Kaut puika kārtīgi nosēdējis katrā klasē divus gadus (pēc otrās atsēdēšanas automātiski jāpārceļ uz nākamo klasi) un 9. klasē laimīgi sasniedzis pilngadību, manā praksē bija viens no patīkamākajiem skolēniem auditorijā: hūdija kapuce pāri galvai, klusu gulēja savā pēdējā solā, pa laikam iekrācoties - nekādu ēverģēlību, indīgu piezīmju un trokšņošanas! Lieliska savstarpējā līdzāspastāvēšana, vienam otru netraucējot.
Uzvaicāju, vai pēc pamatskolas absolvēšanas kur jau darbā iekārtojies? Puisis tā neizpratnē: "Kādā darbā, es tak vidusskolā!"
Ak jā, atcerējos, ka pie mums taču "nauda seko skolēnam", tb vidusskolā ņemam visus, jo skolai vajag naudu. Un kāpēc nē? Pa šiem gadiem viņš alfabētu tomēr ir apguvis, parakstīties spēj - lai paguļ vēl tos trīs gadiņus (plus pārīti uz otru gadu). Ja ieviesīs vispārējo obligāto austāko izglītību (esmu dzirdējis par šādiem AĪP plāniem), tad vēl izgulēs arī bakalaura un maģistra grādus, varēsim lepoties ar lielisku statistiku "iedzīvotāju īpatsvars ar augstāko izglītību". Viss notiek, nekādas separācijas un diskriminācijas.