Nu pieminekļu gāzēji ir otra galējība. Es gan saprotu, ka varētu būt nepatīkami, ja tev pilsētas centrā piemineklis vislaik atgādina par senču apspiedējiem, diez vai mēs joprojām gribētu redzēt Ļeņinu Brīvības un Elizabetes krustojumā vai Pēteri Pirmo Brīvības pieminekļa vietā. Un panākt šādu pieminekļu pārvietošanu ar sociālu aktīvismu un petīcijām pašvaldībai vien arī ne vienmēr ir iespējams. Bet visumā es pieturos pie uzskata, ka pa vidu starp grāvjiem ir ceļš un mums būtu jāmēģina uz tā noturēties. Dažkārt liekas, ka apkārt kļūst arvien vairāk tādu, kas meimuro no viena grāvja otrā kā piedzērušies.