Reiz Viņa Majestāte Lielbritānijas karalis Džordžs II iegriezās apraudzīt Grinvičas observatoriju. Tās direktors Džeimss Bredlijs izvadāja karalisko augstību, izrādīja kas un kā, abi izrunājās par kosmosa dzīlēm, melnajiem caurumiem, tārpejām un lidojumiem kosmosā. Kaut kā pašās sarunas beigās saruna pašsaprotami ievirzījās zinātnes finansēšanas apspriešanā (arī tajos laikos finansējums bija zinātnieku vaimanu pamattēma). Uzzinājis, cik liela alga ir karaliskās observatorijas zinātniskajiem līdzstrādniekiem, karalis visai izbrīnījās, un piedāvāja to krietni palielināt. Bredlijs noslīdzis ceļos: “Majestāte, nedariet to! Ja observatorijā būs lielas algas, tad te neņems darbā nevienu astronomu!”