“(..) Personības Izaugsmes Baznīca, kā vienmēr, bija stāvgrūdām pilna. Ienākuši pa viesmīlīgi augu diennakti atvērtajām durvīm, ticīgie bijībā slīdēja garām Maska, Kavasaki, Karnegija, Geitsa un Allena svētbildēm, noskūpstīja stiklu, aiz kura relikviārijā atradās mumificējies Stīva Džobsa pirksts, līdz nonāca lielajā lūgšanu zālē. “Tici sevi! Izvēlies mērķi! Sasniedz to!” – vēstīja zeltā mirdzoši burti virs altāra. (..) Sprediķis ilga piecas stundas, ar diviem kafijbreikiem un pārtraukumu netvorkingam. Kad bija iestājies klusums un izdzisis ekrāns, draudzes locekļi pārskaitīja Baznīcai pienākošos desmito tiesu no saviem startapiem, bet tie, pār kuriem bija nākusi Motivācija, ziedoja pat bitkoinu. (..)”