(..) Kāpēc šāds sabiedrības modelis saglabājās tieši Baltijā? Manuprāt, tā bija reakcija uz impērijas rusifikācijas politiku, proti, vāciski runājošā elite "iekonservējās", aizsargāja savu valodu, izglītību, manieres un kārtu tradīciju no unifikācijas spiediena, jo šie elementi bija Baltijas guberņu kultūras autonomijas pamatā. Diemžēl vienlaikus valodas, kārtu privilēģiju un separācijas saglabāšana samazināja sociālo liftu skaitu un nošķīra latviski un igauniski runājošos iedzīvotājus no vāciski runājošajiem, sadalot sabiedrību "kastās". Atkārtošos: sākotnēji būt vācbaltietim nozīmēja kultūras, izglītības un sociālās kārtas piederību – jebkurš izglītots un turīgs cilvēks ikdienā runāja vāciski (arī jaunlatviešu lielākā daļa bija apprecējuši izglītotas sievas, t. i., vācbaltietes, un mājās sarunājās vāciski). (..)Nu tā - visnotaļ subjektīvas pārdomas. Šāds priekšstats man ir šobrīd, balstoties uz esošajām zināšanām. Ja nāks priekšā kas tāds, kas to apgāzīs vai mainīs, nāksies skatu koriģēt, tačo pagaidām redzu to šādi.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Varbūt zini, kas motivēja cariskās Krievijas augstmanību savās manierēs un ikdienas sarunās ar lielu labpatiku franciskoties? Vai tā bija vēlme līdzīgā veidā distancēties no savas sirsnīgās un vienkāršās zemniecības?