- Interesanti, ka neviens filosofs nav bijis dendijs.
- Nu nevispārināsim. Par hellēņiem mēs tomēr nezinām nekā. Visnotaļ iespējams, ka Platōns špacierēja rūpīgi pomādētām ūsām, tērpies krāšņā no Austrumiem importētā stīmpanku zīda kimono. Bet tendence uz noplukumu, ko šie par atbrīvošanos no konvencionālisma dažkārt dēvē, vērojama gan. Taču drīzāk tas suns aprakts pašos cilvēkos. Dendijs, kā jau to norāda Hosē Ortega i Gasets, ir dzīvespriecīga personība ar tendenci uz hedonismu, līdz ar er kaifu no dzīves sīkumiem un stila. Savukārt ar filosofiju, tāpat kā ar dzeju un psiholoģiju, tendēti aizrauties ļaudis ar kādām nebūt dvēseles traumām. Nu tie, kas nespēj atrast sevi, cītīgi taustās pa pašrefleksijas tumsu un meklē, bet tā kā Maslova piramīda ir arī viņu pamatu pamats, tad arī ar nepārvaramu vēlmi misionāriski dalīties ar apkārtējiem ar tām nedaudzajām sevis druskām, ko atraduši.