Marksismam un nacismam, kā jau autoritārās domāšanas modeļiem, ir ļoti daudz kā kopīga (tāpēc šo pasaules uzskatu adepti tik viegli var saplūst nacionālsociālismā), taču viena no raksturīgākajām iezīmēm, šķiet, ir gaidas. Marksisti jau ~150 gadus gaida, kad beidzot sabruks pūstošais kapitālisms, aber nacisti jau ~150 gadus gaida, kad beidzot sabruks pūstošā Eiropa (~100 gadus – baltās rases izzušanu Eiropā).
Kari nāk un iet, dzimst jaunas valstis, izzūd vecās, paaudzes mainās, bet šie tik gaida: tūlīt, tūlīt kapitālisms sabruks, valūtas pagaisīs, tūlīt tūlīt baltie eiropieši bēs skatāmi tikai zoodārzos kā izmirstošas sugas pārstāvji! Tūlīt, tūlīt. Vismaz kaut kas šai pārmaiņu pilnajā pasaulē ir nemainīgs – šīs gaidas, ka "jau mūsu dzīves laikā" būs...
Parīzes zooloģiskajā dārzā tuvākajā nākotnē – 1932. gada zīmējums nacistu žurnālā "Kladderadatsch".
+ Vācija 1945 un sekojošie gadi noteiktai cilvēku grupai arī bija kaut kas vairāk nekā tikai beigu laiku pieredze.