Kopš XVIII gs. visizplatītākais zobu protēžu materiāls (protams, ja varēja atļauties), bija porcelāns, taču kauls kā dabisks materiāls bija daudz lielākā vērtē. Tik viena problēma, proti, dabūt kur labus zobus bija ļoti grūti. Varēja, protams, rakt kapsētās, taču materiāls bija vairāk nekā zemas kvalitātes. Situāciju implantu tirgū mainīja kauja pie Vaterlo, kurā gāja bojā vairāk nekā 50 000 karavīru, visi jauni un veselīgi, bez mazākajām kariesa pēdām. Uzvarētājus pavadošie markitanti pēc kaujas izrāva zobus lielākajai daļai kritušo, un preci eksportēja uz Angliju. Tā apritē iegājās termins “Waterloo Teeth”, kā visu XIX gs. dēvēja jaunu un veselu karavīru zobus, ko ieguva kaujas laukos, neatkarīgi no tā, kur zobs iegūts.

#stomatoloģijas_vēsture #blēņu_stāsti
Kein automatischer Alternativtext verfügbar.
Gefällt mir
Kommentieren
Teilen