Rīts sākas ar īgnumu. Proti, kamēr mājinieki vēl pa gultām vārtās, nolēmu rimti ieiet jūtubē, lai pie kafijas un cigaretes randomā izvēlēties kādu no Satori sarunām, ko paklausīties (pa dienu jau nav laika nekam tādam). Un protams! Atkal randoma saraksta vietā rēgojas tikai viena ikona, kaut kāda bērneļa domas par teātri. Speciāli jāiet listē, lai sameklētu ko sakarīgāku. :/

Es, protams, saprotu, ka jaunās māmiņas čurā karstu brīžos, kad viņu atvases pasaka kādu saliktu sakārtotu teikumu, vai veiksmīgi samiksē no vesākiem dzirdēto jaunā versijā. Taču aizrādīšu, ka tas interesē tikai viņas pašas un viņu sirdsdraudzenes. Es pats sajūsminos par savu bērnu "atklāsmēm", taču apjēdzu un pieņemu, ka mana sajūsma ir individuāla un subjektīva, tb apkārtējiem ne visai interesanta.

Kāda joda pēc tagad kā vegānam skraidīt apkārt un visiem uzbāzties ar savu ēdienkarti? Pietika jau, ka Dimiters juniors visus honorārus iegrūda, lai spamotu internetos sava dēlēna "dzeju", tagad jau cita ģimenīte nēsājas ar savas atvases "oriģinālo skatījumu" (nezinu, par ko tur kinders runā - neklausījos, - taču tāpat skaidrs, ka neko mana laika vērtu, jo kaut kāda nebūt spriestspēja cilvēkā var parādīties, ātrākais, pēc 30 gadu vecuma sliekšņa sasniegšanas, līdz tam ir tikai replicēšana).

Saprotu arī to sabiedrības daļu, kam šāds bērnelis šķiet sasodīti interesants, jo lec ārā no vispārējā "bērnu valodas" konteksta tāpat kā, teiksim, lācis uz velosipēda, un neko vairāk (ja pieaugušais ko tādu runātu, publika neizpratnē paraustītu plecus un skatītos nākošo interviju). Kopš cirkus padarīts par pensionētu sporta vingrotāju klubiņu, kaut kā jau tautai jāizklaidējas – pundurus, bārdainās dāmas un volejbolu spēlējošus roņus jāaizvieto ar ko tikpat eksotisku. Taču es un mans paziņu loks pie tiem nepieder. Vēlme ir ko jaunu uzzināt, nevis lēto izklaidi.

Tā kā, jopcik mizīt, mīļie vecāki: priecājieties, sajūsminieties par saviem ezrām, taču neaizmirstiet, ka priekš citiem vecākiem visinteresantākie ir viņu dārgumi, nevis jūsējais. Tb lielākā daļa ļaužu dzīvo pēc formulas - visi svešie bērneļi ir sīki, neaudzināti draņķēni, bet manējie ir ģeniāli – nebāziet man degunā savējos, man pietiek ar maniem. :/

Uff... vieglāk palika. :)