Īsti nav nekādas saprašanas par kārtējo gāganu karu sakarā ar KKF – cik saprotu, kliedz par radu būšanu un apšaubāmas kvalitātes pētījumiem (klāt neesmu bijis, viedokļa nav), - dzirdu tikai atbalsis internetā komentāru veidā. Taču, kā no kulturas aprites tālu stāvošam indivīdam, mans skatījums tāds skeptiskāks.

Savulaik esmu gana daudz deldējis KKF slieksni. Proti, pirms gadiem 10 organizēju un vadīju plakātistu biedrību "Suņa sirds", kas par savu mērķi bija izvirzījusi sociālā plakāta kā stājgrafikas žanra reanimēšanu. Rīkojām izstādes, bijām pat vienojušies ar krodziņa "Andalūzijas suns" īpašniekiem, ka tur būs pastāvīga maināmā izstāde, ko lepni dēvējām par galeriju, organizēju citu zemju plakāta meistaru (Černiševskis, Ļebeģevs) izstādes. Protams, viss par pašu līdzekļiem. Taču izdrukāt plakātu un uzlikt uz komoteksa plāksnes, sagatavot vietu ar anķīniem, uz kuriem tos uzkabināt, nebūt tik lēti nav. Tā nu nebiju lepns un gana daudzas reizes ubagoju KKF, lai iedod kādu naudiņu. Nedeva ne reizi. Kad Sviesta cibas blogā sāku publiski šķendēties, ka redz, KKF piešķir 300 latus "Pastariņa goda istabas aizkaru šūdināšanai", bet mums nekā, tad zinošāki ļaudis ieteica likties mierā un labāk biežāk dzert kafiju "Ozirisā", un pameklēt, vai nav kāds paziņa KKF iekšienē. Un patiesi, tikko kā vienā komisijā bija viens cienījams virtuāls paziņa, naudu izstādes organizēšanai dabūjām un izdevās sarīkot vienu no plašākajām plakātu izstādēm (paldies tev, cibiņ!). Tā bija vienīgā reize ar pozitīvu iznākumu.

Otra mana empīriskā pieredze ir citā sakarā, proti, jau gadus veidoju vidusskolēniem un studentiem domātu vēstures enciklopēdisko skaidrojošo vārdnīcu brīvpieejā: http://vesture.eu/index.php/S%C4%81kumlapa Literatūru nākas pirkt (vakar pat Tukuma muzejā 15 eur atstāju par viņu grāmatām), ēst arī gribas (ar šādiem sabiedriskā labuma hobijiem bagāts nekļūsi, taču tie atņem laiku, kurā var pelnīt naudu) – kādas 4-5 reizes iesniedzu KKF papīrus, mēģinot izdīkt simbolisku grantiņu atbalstam. Vienmēr tiku noraidīts (iemesli kā nu kuro reizi, te "vēstures zinātnei nav sakara ar kultūru", te "uzstādītais mērķis radīt 3000 šķirkļus nav reāls" u.tml.). Pēc tam, kad atkal "zinoši ļaudis" ieteica atkal meklēt paziņas iekšienē, atmetu ar roku – lai KKF vārās savā sulā, gan es pats kā nebūt sagrabināšu savām lietām nepieciešamo. Tb viens otram netraucējam.

Rezumējot: tāpēc, kaut zinu, ka KKF noteikti atbalsta un ļauj realizēt arī cienījamus un ģeldīgus projektus, un dod nenovērtējamu ieguldījumu dievzemītes kultūras dzīves veicināšanā, tomēr es personīgi, subjektīvi nejūtu nekādas simpātijas pret šo struktūru un nekādi nemetīšos uz ambrazūras, aizstāvot pret visādu Lapsu un citu nelabvēļu uzbrukumiem.

P.S.
Tā kā feisbukā dabūju aizrādījumu, ka par KKF kā par mironi: vai nu labu, vai neko, tad šo te ierakstu tikai "draudziņiem", tb lūgtum neatsaukties (ja nu tomēr pēc gadiem izdomāšu atkal vērsties pie KKF pēc palīdzības, bet tur kādam laba atmiņa...).