Svece taču acīmredzami runā par šo tradīcijas piesaukšanas kļūdu tieši tā, ka Neipjers pamato britu attieksmi pret šo sadedzināšanos arī ar paražu, un tad vienkārši rodas tradīcijas pret tradīciju konflikts, kurš nav īsti risināms loģikas ietvaros, bet tikai ar garāko krāniņumusketi tai brīdī.

PS. Kaut kā neievēroju kultūrtrēģerismu Sveces rakstā. Viņš kaut kur piemin kādus svešzemniekus, kuri kam tur nes gara gaismu, ārpus šī Indijas piemēra? Nav pa rokai, citādi pats apskatītos.