|
| "Krievijas imperiālisms palika nepamanīts arī tāpēc, ka citas bijušās impērijas, piemēram, Francija, Lielbritānija un pat Beļģija, attīstījušās pilnīgi citā virzienā, un nevienam Rietumos nenāktu prātā, ka kāda valsts varētu tiekties uz to, kas Rietumu acīs ir pagātne, kaut kas nemūsdienīgs un novecojis. Te jau atkal vainīgs iztēles trūkums. (..) Karš Ukrainā Rietumiem nāca kā pārsteigums, bet Maskava tam bija gatavojusies jau kopš Oranžās revolūcijas. Koloniālisms bija paslēpts aiz tautiešu atbalsta politikas, aiz krievu kultūras un pierobežas valstīs dzīvojošo krievvalodīgo tiesību aizstāvēšanas fasādes. Šādu politiku izplatīja ar Kremļa atbalstītām kampaņām, kas tagad labi pazīstamas arī Igaunijā ‒ tās palīdz atdzimt nostalģijai pēc padomju laikiem un manipulē ar politiskiem simboliem. Ja Rietumi būtu atzinuši Krieviju par koloniālu valsti, tad brīdinājuma signāli nepaslīdētu gar acīm nepamanīti." |
|
|