Vēstījuma saturā man daudz kas šķiet simpātisks un tāds, kam es varētu piekrist. Tomēr - "aber musulmaņi tīri psiholoģiski nespēj dzīvot demokrātijā" man griežas ausīs vēl vairāk nekā "verdzība ir iekodēta latviešu mentalitātē", "žīdi un viņu blēdīgo bodnieku gars", "krievs pēc dabas ir žūpa, bet vācietis - pedants" vai "nēģeri ir dzimuši kam citam, nevis intelektuāliem sasniegumiem" - t.i., tirgusplača psiholoģija, attiecinot kādus diezgan brīvi pagrābtus pieņēmumus uz milzīgām, neviendabīgām cilvēku grupām.
2)pretstatīt alavītus musulmaņiem man šķiet mazliet pārdroši. Vairums pašu musulmaņu tomēr uzskata viņus par mazliet dīvainu šiītu atzaru, domājams, ka paši viņi sevi definē kā vienīgos īstenticīgos musulmaņus.
Taču par rietumnieku divkosību/daudzkosību un neizprotamajiem, mainīgajiem morāles standartiem attiecībās ar Tuvo Austrumu valstīm visnotaļ piekrītu un priecājos, ka neesmu vienīgā, kurai tas nepatīk.