Viss ir daudz vienkāršāk un vienlaikus bēdīgāk. Viss tā neglīti sakrita. Slavenais Dombrovska kunga "veiksmes stāsts" ar ierēdņu(pamatā FM) pilnīgu pārcelšanu no jau tā knapās realitātes uz dzīvi exceļa realitātē vienlaikus ar atvērtajām robežām darbaspēka migrācijai un mūsu politisko tradīciju, kas paredz to, ka Saeimā gadu no gada atsēž vai nu rūdīti padomju laika funkcionāri(Brigmanis, Barča, piemēram), vai nu jauno laiku funkcionāri(Viņķele, Dzintars) vai nu runājošās TV galvas(Seržants, Līdaka), kas atšķaidīti ar pārīti draudzīgu shēmotāju, no kuriem vieni cenšas ieshēmoties eirobirokrātos, kamēr otri aizņemti ar ļoti privātas labklājības celšanu, bet visus vieno absolūts intereses un kaut minimālu zināšanu trūkums par valsts vai vispār kaut kādu ekonomiku kopumā un no tā izrietošās prioritātes(Latvijas prezidentūra ES, olšūnas, Latvijas 100gades svinības vai skolotāju lojalitāte vienmēr būs pirmajā vietā, reālā ekonomika ir kaut kas nesaprotams un bailīgs), ir novedusi pie tā, ka iedzīvotāju skaits ir sarucis no 2,2 miljoniem līdz 1,7 miljoniem(tā lēš, īstos ciparus neviens nezin), no kuriem vairumam jāmaksā pensijas. Pensijām naudas nav, jo, pirmkārt, savulaik VSAA pensiju fondu palaida vējā, investējot to kaut kādos vērtspapīros un neliekoties tālāk par tiem ne zinis, līdz viņu vērtība, maigi sakot, samazinājās, bet atlikumu izlaupīja valdība krīzes periodā. Vienvārdsakot, reāli pensijām naudas mums nav sen, jau pirms gadiem vajadzēja sākt pāreju no pensijām uz nabadzības pabalstiem, par to ir teikuši tiešā tekstā teju vai visi pēdējie labklājības ministri, kuri mums bijuši, bet to izdarīt nevar, jo pensionāri ir pamatvēlētāju masa. Līdz ar to, nav variantu. MUN maksātāji bija tāds kusls mēģinājums piepacelt ekonomiku, kas balstījās, kā jau vairums ekonomisko ideju, naivās cerībās un no pirksta izzīstos aprēķinos, ka ar šī palīdzību vai tā, ka uzņēmuma reģistrācija UR maksās 1EUR, divu gadu laikā šeit Singapūra iestāsies. Neiestājās. A vēlēšanas ta tuvojas un naudas pensijām nav, tā vietā ir liela vēlme uz grimstošā kuģa izbīdīt vēl pārīti šaurām interesentu grupām interesantu projektu, lai būtu nauda kaut vai tām pašām vēlēšanām. A tad jau, tad jau redzēs. Kā jau Hodža Nasredins teica "pa šito laiku nomirs vai nu ēzelis, vai nu mulla, vai nu es".